Migrēna ir neiroloģisks traucējums, kas skar ievērojamu daļu iedzīvotāju un būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.
Lai gan bieži tiek uzskatīta tikai par galvassāpēm, migrēna ir daudz plašāks un komplicētāks fenomens, kas var ietvert gan bioloģiskus, gan emocionāli-psiholoģiskus komponentus (Sauro & Becker, 2009).
Zinātniskie pētījumi liecina, ka stress ir viens no visbiežāk sastopamajiem migrēnas ierosinātājiem – to kā galveno izraisītāju min pat 70–80 % cilvēku, kas cieš no migrēnas (Doulah & Sohaney, 2025).
Migrēna nav tikai galvassāpes – tā ir sarežģīta organisma reakcija, kurā svarīga loma ir arī nervu sistēmas un stresa vadības līdzsvaram.
Intensīvas, vienpusējas, pulsējošas galvassāpes, parasti deniņu vai acu apvidū
Jutība pret gaismu, troksni vai spēcīgām smakām
Slikta dūša, vemšana, reibonis
Aura – īslaicīgi redzes traucējumi (zibšņi, plankumi, redzes lauka izkropļojumi) pirms sāpēm
Spēcīga vēlme pēc klusas, tumšas telpas un izolēšanās u.c.