Embedded Files
Pētījumi
Pētījumi
Pasaulē ar migrēnu sastopas 14 % iedzīvotāju, 26 % ir sasprindzinājuma tipa galvassāpes un 4,6 % piemīt hroniskas galvassāpes. Latvijā līdzīgu datu nav, taču Eiropā vidēji 1 no 7 cilvēkiem regulāri cieš no migrēnām.
Pētījumi liecina, ka viens no visbiežāk sastopamākajiem migrēnas izraisītājiem ir stress (Doulah & Sohaney, 2025).
Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz tam izvirzīto pieprasījumu, kā rezultātā rodas apdraudēts stāvoklis vai tiek uztverts kā apdraudēta homeostāze. Stresu ir grūti izmērīt. Faktisko vai uztverto apdraudējumu cilvēkam sauc par “stresa faktoru”, un reakcija uz stresa faktoru tiek definēta kā “stresa reakcija” (Colombo et al., 2020).
Stress ir viens no visbiežākajiem migrēnas ierosinātājiem, 70-80 % migrēnas slimnieku norāda uz stresu kā biežāko izraisītāju (Doulah & Sohaney, 2025).
Visbiežākie migrēnas izraisītāji ir:
Stress, kas saistīts ar spriedzi darbā, ģimenē vai kādu iekšēju konfliktu.
Hormonālās svārstības, īpaši sievietēm (menstruācijas, ovulācija).
Laikapstākļu maiņa, kas var ietekmēt cilvēkus ar jutīgu nervu sistēmu.
Neēšana, miega traucējumi, smakas vai spilgta gaisma, alkohols u.c., kas var signalizēt par robežu pārkāpšanu vai neapmierinātām vajadzībām (Kelman, 2007).
🔬 Kas notiek organismā stresa laikā?
🔬 Kas notiek organismā stresa laikā?
Pētījumos atklāti vairāki bioloģiskie mehānismi, kā stress var veicināt migrēnas:
HPA ass aktivācija: ilgstošs stress traucē kortizola regulāciju un pastiprina iekaisuma reakcijas smadzeņu asinsvados.
Autonomās nervu sistēmas disbalanss: simpātiskās sistēmas pastiprināta aktivitāte rada muskuļu tonusa izmaiņas un asinsvadu spazmas.
PACAP38 signāls: stress ierosina neiropeptīda PACAP38 izdalīšanos, kas stimulē mastocītus un izraisa iekaisumu galvas zonā (UT Health, 2024).
Stress ietekmē hipotalāma–hipofīzes–virsnieru asi un autonomo nervu sistēmu, veicinot iekaisuma procesus un palielinātu sāpju jutību (Doulah & Sohaney, 2025).
Psiholoģiskie faktori
Pašefektivitāte jeb cilvēka pārliecība par spēju tikt galā ar situācijām var būt aizsargfaktors. Pētījumos novērots, ka personām ar augstāku pašefektivitāti stresa un migrēnas saistība ir vājāka, savukārt zema pašefektivitāte pastiprina stresa ietekmi uz migrēnas lēkmēm. Tas nozīmē, ka psiholoģiskie resursi un stresa vadības iemaņas var samazināt lēkmju risku (Sauro & Becker, 2009).
Literatūras avoti
Doulah, A., & Sohaney, R. (2025). Migraine: Current pathophysiology, triggers, and treatment options. Biomedicines, 13(2), 463. https://doi.org/10.3390/biomedicines13020463
Colombo, B., Cetta, I., Messina, R., & Filippi, M. (2020). Stress in paediatric migraine: a trigger factor? Neurological Sciences, 41(S2), 447–449. https://doi.org/10.1007/s10072-020-04654-5
Eybl, B. (2018). Psychological origins of diseases according to the five biological laws of nature (7th ed., D. von Bülow-Sternbeck et al., Trans.). Original work published in German.
Goadsby, P. J., Lipton, R. B., & Ferrari, M. D. (2002). Migraine — Current Understanding and Treatment. New England Journal of Medicine, 346(4), 257–270. https://doi.org/10.1056/nejmra010917
Kelman, L. (2007). The triggers or precipitants of the acute migraine attack. Cephalalgia : An International Journal of Headache, 27(5), 394–402. https://doi.org/10.1111/j.1468-2982.2007.01303.x
Sauro, K. M., & Becker, W. J. (2009). The stress and migraine interaction. Headache: The Journal of Head and Face Pain, 49(9), 1378-1386. https://doi.org/10.1111/j.1526-4610.2009.01486.x
Page updated
Google Sites
Report abuse