Migrēnas psihosomatika

Mūsdienu psihosomatiskā pieeja uzsver, ka migrēna bieži vien nav tikai neiroloģisks traucējums, bet arī ķermeņa atbildes reakcija uz emocionālu pārslodzi, ilgstošu stresu vai neatrisinātiem iekšējiem konfliktiem.

🔎 Migrēnas simptomi šajā skatījumā tiek uzskatīti par redzamo daļu dziļākiem, neapzinātiem psiholoģiskiem procesiem. Tā vietā, lai apskatītu tikai simptomus, holistiskā pieeja palīdz saskatīt migrēnu kā ķermeņa signālu - kā vēstījumu par to, kaut kur sistēmā ir iekšējs disbalanss. 

Psihosomatiskajā pieejā migrēnas lēkmes var veicināt apspiestas emocijas, neapzināti iekšējie konflikti vai ilgstoša iekšējā psiholoģiskā spriedze. Specifiski emocionāli konflikti un noteiktas personības iezīmes var veicināt migrēnas lēkmju rašanos. Migrēnas bieži saistās ar augstām prasībām pret sevi, nespēju apstāties, kā arī situācijām, kurās tiek apspiestas emocijas - dusmas, bailes, vaina vai bezspēcība. Neatbilstība starp iekšējo vajadzību un ārējo uzvedību rada iekšējo spriedzi, kas var somatizēties caur galvassāpēm.

Biežāk sastopamie psihosomatiskie modeļi:

⚖️ Iekšējs konflikts starp vajadzību un pienākumu
Situācijās, kad cilvēks izjūt spēcīgu nepieciešamību pēc atpūtas vai iekšējas pauzes, bet vienlaikus sev uzliek pienākumu būt produktīvam, spēcīgam vai "pareizam", var rasties ilgstošs psiholoģisks sasprindzinājums. Šī neatbilstība starp vajadzību un uzvedības modeli var somatizēties kā migrēna vai galvassāpes.

🧨 Apspiestas emocijas – dusmas vai pretestība
Kad cilvēks ilgstoši atturas izteikt savas vēlmes vai iebildumus (piemēram, nespēj pateikt “nē” vai norobežoties no apkārtējo prasībām), uzkrātais emocionālais fons var radīt iekšēju spiedienu. Šāds apspiests spriegums var izpausties caur somatiskām sāpēm.

🎯 Paaugstināta vajadzība pēc kontroles un perfekcionisms
Migrēna nereti novērojama cilvēkiem ar augstām prasībām pret sevi un apkārtējo vidi. Kad realitāte neatbilst šiem iekšējiem standartiem un rodas sajūta, ka “viss izslīd no rokām”, tiek aktivizēta stresa reakcija, kas var izraisīt vai pastiprināt migrēnas simptomus.

Perfekcionisms – bieži sastopama iezīme migrēnas slimniekiem – nav vienkārša tieksme pēc izcilības, bet gan stratēģija, lai izvairītos no kritikas un bēgtu no kauna. Citiem vārdiem sakot, tā ir bailes kļūdīties. 

🫥 Nepieņemta emocionālā realitāte
Iekšējā konflikta rezultātā cilvēks var noliegt vai ignorēt tādas emocijas kā vainas sajūtu, vilšanās, aizvainojumu vai noraidījumu. Ja šīs emocijas ilgstoši netiek apzinātas un izteiktas, tās var izpausties fiziskā līmenī kā galvassāpes vai migrēna – it kā ķermenis runātu sajūtu vietā.

🚨 Frontālais baiļu konflikts
Ļoti bieži migrēna var būt saistīta ar situācijām, kurās cilvēks izjūt pēkšņu un intensīvu apdraudējuma sajūtu – piemēram, notikums, kas rada bailes par drošību, veselību vai dzīvību, bet vienlaikus nav iespējas rīkoties vai aizsargāt sevi. Šāda bezspēcīga baiļu pieredze, īpaši ja tā nav verbalizēta vai emocionāli pārstrādāta, var somatizēties kā spiedošas, pulsējošas sāpes. Tas tiek saistīts ar frontālo baiļu konfliktu, kas bieži lokalizējas pieres, deniņu un pakauša apvidū.

🧩 Pašvērtējuma konflikts

Bieži sastopams konflikta veids, kas var izraisīt migrēnu vai galvassāpes, īpaši, ja tas saistīts ar intelektuālām vai morālām tēmām, ir tā sauktais morāli-intelektuālais pašvērtējuma konflikts (Eybl, 2018). Cilvēks var ciest no sajūtas, ka nav pietiekami labs, gudrs vai nespēj atbilst citu uzliktajām prasībām un uzdevumiem.